Kas ir pieaugušo UDHT? Ko mēs par to patiešām zinām? Kā tas rodas? Un vai ir vērts man kā pieaugušajam ar aizdomām par UDHT iet garo ceļu pie psihiatra, veikt simptomu izvērtēšanu (t.sk. citu speciālistu iesaistīšanu), lai izmēģinātu medikamentozu terapiju? Šai ierakstā uzzināsi, kādus liekus riskus savā dzīvē uzņemies, ja neārstē savu UDHT ar vienīgo terapiju, kura efektīvi samazina simptomu apjomu: medikamentiem.
Vadoties no intereses par dzīves kvalitāti pieaugušajiem ar UDHT (UDHS) raksturīgo simptomu buķeti, dalos ar Pasaules UDHT Apvienības (The World Federation of ADHD) 2021. gadā publicētu informāciju.
Šeit īsi apkopots un tulkots ir svarīgākais no viņu publikācijas ar 208 zinātniski pamatotiem secinājumiem par UDHT (The World Federation of ADHD International Consensus Statement: 208 Evidence-based conclusions about the disorder).
Vēlos pasvītrot, ka zinātne nav ne ideāla, ne statiska. Šis ir šobrīd pieejamās informācijas apkopojums. Cilvēki ir darījuši labāko, ko spējuši, ar to, kas bijis pieejams.
Mani mērķi ar šo rakstu:
- informēt sabiedrību par UDHT pieaugušajiem
- iedrošināt pieaugušos ar aizdomām par UDHT vērsties pie psihiatra, lai izvērtētu diagnozi un saņemtu simptomu medikamentozu ārstēšanu
- veicināt interesi un izziņu par dzīves kvalitāti pieaugušajiem ar UDHT pieredzi
- normalizēt sarunas par neviennozīmīgām tēmām
- stiprināt dzīvesspēku un cerību cilvēkiem, kuri piedzīvo UDHT un tā komorbiditātes (blakusefektus, traucējumus, sekundāras diagnozes)
Tālāk seko saīsināts secinājumu par UDHT uzskaitījums. Lūdzu, lietojiet šo informāciju pašefektivitātes veicināšanai sevī un citos: lai stiprinātu cilvēku iekšējo pārliecību un ticību savām spējām veiksmīgi paveikt uzdevumus, sasniegt mērķus un tikt galā ar grūtībām. Un, vēlreiz, paturiet prātā, ka šis nav pilnīgs, galīgs vai 100% uzticams secinājumu uzskaitījums. Zinātne aug. Lietojam smadzenes!
Secinājumi sadalīti pa tēmām un numurēti atbilstoši, tāpat kā oriģinālajā tekstā, kas patlaban tulkots no angļu valodas. Ja ir interese par kādu no apakšpunktiem, tad sīkāku izklāstu var atrast oriģinālā teksta izklāstā pie attiecīgās numerācijas. Teksta biezinājums dažviet – mans.
Secinājumu kopsavilkums
1.-13. Sindroms (jeb simptomu kopums), ko pašlaik dēvējam par UDHT (UDHS), medicīniskajā literatūrā ir ticis raksturots jau kopš 1775. gada.
14.-19. Profesionāli, klīniski uzstādīta UDHT diagnoze ir skaidri definēta un valīda it visos vecumos, pat bieži sastopamajā gadījumā, kad klātesoši ir arī citi psihiski vai kognitīvi traucējumi.
20.-25. UDHT biežāk sastopams vīriešiem un ir atrasts 5.9% jauniešu un 2.5% pieaugušo. UDHT atrasts un pētīts Eiropā, Skandināvijā, Austrālijā, Āzijā, Tuvajos Austrumos, Dienvidamerikā, Ziemeļamerikā.
26.-62. Reti ir tikai viens ģenētisks vai vides riska faktors, kas rezultējies UDHT. Lielākoties UDHT rada vairāku – citādi nelielu – ģenētisku un vides risku apvienotais efekts.
63.-70. Cilvēki, kuriem ir UDHT, bieži uzrāda pazeminātu sniegumu smadzeņu funkcionēšanas psiholoģiskajos (kognitīvajos) testos, bet šo testu rezultātus nevar lietot kā vienīgo diagnozes kritēriju.
71.-77. Pētījumi ar neironu tīklu attēliem atraduši nelielas atšķirības smadzeņu struktūrā un funkcionēšanā starp cilvēkiem ar un bez UDHT. Šīs atšķirības nevar lietot kā vienīgo diagnozes kritēriju.
78.-100. Cilvēkiem ar UDHT ir paaugstināts aptaukošanās, astmas, alerģiju, cukura diabēta, hipertensijas (paaugstināta asinsspiediena), miega traucējumu, psoriāzes, epilepsijas, seksuāli pārnēsāto slimību, acu patoloģiju, imūno saslimšanu un vielmaiņas traucējumu risks.
101.-136. Cilvēkiem ar UDHT ir paaugstināts risks zemai dzīves kvalitātei, vielu lietošanas traucējumiem (vielu atkarībām), negadījumiem un nejušiem ievainojumiem, zemākiem sasniegumiem izglītībā, bezdarbam, azartspēlēm, agrīnai grūtniecībai, grūtībām socializēties, delinkvencei (pārkāpumiem, sodāmām rīcībām), suicīdam (pašnāvībai), kā arī priekšlaicīgai nāvei.
137.-147. Finansiālās nastas pētījumi rāda, ka sabiedrībai visā pasaulē UDHT ik gadu izmaksā simtiem miljardu dolāru.
148.-157. Vairāki medikamenti ir droši un efektīvi UDHT simptomu samazināšanai: to parāda randomizētie klīniskie pētījumi, un apstipina regulējošās iestādes visā pasaulē.
158.-177. UDHT ārstēšana ar medikamentiem samazina nejaušu ievainojumu (traumu), smadzeņu traumatisku bojājumu, vielu nepareizas lietošanas (izmantošanas), cigarešu smēķēšanas, izglītības grūtību, kaulu lūzumu, seksuāli pārnēsāto slimību, depresijas, suicīda (pašnāvības), kriminālu aktivitāšu un pāragras grūtniecības riskus.
178.-188. UDHT medikamentu blakusefekti parasti ir viegli, un tos var uzlabot, pielāgojot medikamentu devu.
189.-194. Lai arī stimulantu veida medikamenti ir efektīvāki UDHT nekā ne-stimulantu veida medikamenti, stimulantus biežāk pārvirza lietotājiem, kas nav medikamenta receptes saņēmēji, biežāk lieto nesankcionēti, nepiemēroti vai neatbilstoši.
195.-208. Ne-medikamentozās terapijas ir mazāk efektīvas UDHT, salīdzinot ar medikamentozo terapiju UDHT simptomiem. Ne-medikamentozās terapijas bieži ir noderīgas, lai palīdzētu risināt citas atlikušās problēmas, kuras palikušas pēc simptomu samazināšanas ar medikamentozo terapiju.
Ja Tev ir aizdomas, ka esi pieaugušais ar UDHT, tad mans aicinājums ir konkrēts: apmeklē psihiatru un noskaidro, vai Tev varētu būt šī diagnoze un lūdz ārstam veikt diagnozes izvērtēšanu. Primārā terapija ir medikamenti. Pirmais solis ir vizīte pie psihiatra, otrais solis: sekot psihiatra norādēm un izpildīt tās. Tev daudz būs jādara pašam / vienam, bet – krietni mazāk nekā līdz šim. Jo, būsim godīgi, ja esi nonācis līdz šim rakstam, tad gan jau lielu daļu dzīves esi sities kā pliks pa nātrēm. Ir laiks saņemt mediķa palīdzību.
Pēc tam, kad veiksmīgi sākti lietot medikamenti, vari izvērtēt, vai vēlies piesaistīt psihologu vai psihoterapijas speciālistu, lai stabilizētu sev vēlamo dzīves veidu un piepildītu tik ilgi novārtā atstātos sapņus.
Ir vērts dot savai dzīvei iespēju normalizēties. Tu esi to pelnījis / pelnījusi!