Izklausās līdzīgi, tomēr šie speciālisti ir ar nozīmīgām atšķirībām iegūtajā izglītībā. Profesiju klasifikatorā izdala psihologus (psihologs, psihoterapijas speciālists; drīkst veikt psiholoģisko izpēti un novērtēšanu, sniedz emocionālo atbalstu un palīdz apgūt konfliktu risināšanas, emociju un citas prasmes) un specialitāšu ārstus (psihoterapeits, psihiatrs; tikai ārsti drīkst uzstādīt diagnozes un izrakstīt medikamentus, sniedz palīdzību, kuras mērķis ir ārstēt nopietnas / dziļi iesakņojušās psiholoģiskās problēmas).
Psihologs – speciālists ar augstāko izglītību psiholoģijas zinātnē. Pamatā strādā ar psihiski veseliem cilvēkiem-
Psihoterapijas speciālists – saņēmis izglītību kādā no psihoterapijas virzieniem, strādā ar šīm metodēm.
Psihoterapeits – ārsts-speciālists ar izglītību medicīnā. Pamatā ārstē ar psihoterapijas metodēm.
Psihiatrs – ārsts-speciālists ar izglītību medicīnā. Pamatā ārstē ar medikamentu terapiju.
Piemēroti medikamenti spēj līdzsvarot smadzeņu ķīmiju un uzlabot kognitīvo un mentālo pieredzi.
Psihoterapija sniedz rīkus un atbalstu, lai cilvēks pārvarētu psiholoģiskos ievainojumus un veicinātu emocionālu veselību ilgtermiņā.
Par speciālistu veidiem lieliski uzrakstījusi ārste-psihoterapeite Madara Pumpure: lasi šeit.
Izlasi ārstes-psihoterapeites Madaras Pumpures izveidoto ceļvedi – tas palīdzēs nonākt pie speciālista, kas derēs tieši Tev!
Jebkurā gadījumā psihologs, psihoterapijas speciālists, psihoterapeits un psihiatrs spēs novērtēt, kāda veida speciālists Tev pašlaik vislabāk varēs palīdzēt, un varēs ieteikt, pie kura no šiem pieteikties uz konsultāciju.
Psihologs lieto zinātniski pamatotas metodes, lai palīdzētu “vienkāršiem cilvēkiem” sarežģītās dzīves situācijās. Psihologs atbalsta Tevi tā, lai Tu spētu pārvarēt grūtības un izaicinājumus, apgūt konfliktu risināšanas, emociju un citas prasmes, kā arī uzlabot savu apmierinātību ar dzīvi un psiholoģisko, fizisko un garīgo veselību. Psihologs veic izpēti gan ar sarunas, gan dažādu novērtējuma metožu palīdzību, lai noskaidrotu, kas ir Tavas lielākās grūtības. Daudzas situācijas ir iespējams uzlabot ar individuālas psiholoģiskās konsultēšanas ciklu (apmēram 10 konsultācijas 10 nedēļu laikā). Šajās konsultācijās Tu saņem zinātniskās metodēs balstītu psiholoģisko atbalstu.
Ja ir aizdomas par nopietniem psiholoģiskās veselības sarežģījumiem, psihologs var sniegt norādes, kā saņemt profesionālu palīdzību, kas atbilst Tavām vajadzībām.
Apjautājies paziņu lokā – varbūt kāds var ieteikt speciālistu, ar kuru ir bijusi laba pieredze. Pašlaik viena no manām darba vietām ir tiešsaistes konsultēšanas platforma pasaki.lv, kurā darbojas psihologa meklēšanas rīks: tikko kā Tu piereģistrējies platformā, ir iespējams atlasīt speciālistus atbilstoši tām grūtībām, kuras Tev ir aktuālas. Vispiemērotākos speciālistus meklētājs Tev piedāvās rezultātu augšpusē. Ja Tev ir grūtības atrast piemērotu speciālistu, droši sazinies ar mani, un mēģināšu Tev līdzēt atrast risinājumu.
Tāpat atceries: lai psihologs leģitīmi strādātu Latvijas Republikas teritorijā, ir
1) jābūt reģistrētam Psihologu reģistrā,
2) reģistra ierakstā jābūt atzīmei “Statuss reģistrā: Aktīvs” un
3) reģistrā jābūt redzamai informācijai par iegūto sertifikātu vai psihogu-pārraugu, kurš pārrauga psihologa darbu līdz sertifikāta iegūšanai.
Pārbaudi Psihologu reģistru!
Lai psihologs leģitīmi strādātu Latvijas Republikas teritorijā, ir
1) jābūt reģistrētam Psihologu reģistrā,
2) reģistra ierakstā jābūt atzīmei “Statuss reģistrā: Aktīvs” un
3) reģistrā jābūt redzamai informācijai par iegūto sertifikātu vai psihogu-pārraugu, kurš pārrauga psihologa darbu līdz sertifikāta iegūšanai.
Ja savu psihologu neatrodi Psihologu reģistrā, tad šī cilvēka profesionālā darbība neatbilst LR Psihologu likumam, un ir iespējams, ka šis cilvēks nav psihologs.
Kopš 2018. gada 1. janvāra šo jomu regulē Psihologu likums, kura 5. nodaļa raksturo klienta tiesības.
Jā: psihologs nodrošina klienta izpaustās informācijas konfidencialitāti, izņemot Psihologu likumā noteiktos gadījumos.